Pazūd desmit pasaules brīnumi
2009. 06. 16.
Ja klimata pārmaiņas turpināsies esošajā tempā, tad no Amazones līdz Himalajiem iznīcībai būs pakļauti desmit pasaules brīnumi, brīdina Pasaules Dabas fonds („WWF”).

 

„WWF” ir izstrādājis kopsavilkumu ANO (IPCC) Starpvalstu foruma par klimata pārmaiņām sanāksmei, kurā uzskaitīts katrs no desmit pasaules dabas brīnumiem, kas klimata pārmaiņu rezultātā var izzust. 
 
Šajā sarakstā atrodami:
 
▪ Lielais koraļļu rifs (Austrālija);

 

 

▪ Čihuahua tuksnesis (Meksika, ASV);

Čihuahua kanjons;

 

▪ jūras bruņurupuči (Karību salas);

 

▪ Valdīvijas mūžamežs (Čīle, Argentīna);

 

 
▪ Mangroves muklāju Bengālijas tīģeris (Indija, Sunderbans);

 

▪ Jandzi upe (Ķīna);

 

▪ Amazone (Brazīlija);

 

  

▪ savvaļas lasis (Beringa jūra, Aļaska);

 

▪ kūstošais šļūdonis (Himalaji);


▪ Austrumāfrikas piekrastes meži.

 

 

Austrālijas piekrastē jūras ūdens sasilšanas rezultātā Lielo koraļļu rifu apdraud „koraļļu izbalēšana”*. Ceturtdaļas jūras dzīvo būtņu dzīve ir saistīta ar koraļļu rifiem, tādēļ to iznīcināšana daudzām dzīvnieku sugām būs katastrofāla. Jūrā dzīvojošos un no koraļļu rifiem pārtiekošos knābjainos bruņurupučus (Eretmochelys imbricata) apdraudēta ne tikai barošanās telpas zaudēšana, bet arī citas sekojošās klimata pārmaiņas. Savas olas viņi dēj smilšainās pludmalēs, tomēr līdz ar ūdens līmeņa palielināšanos tiek aizskalotas perēšanas vietas. Paaugstinātās temperatūras dēļ bruņurupuču mātītes slīd biežāk nekā tēviņi, līdz ar to nav iespējama to migrācija, jo mainās okeāna straumju ātrums un virziens.
 
Paredzams, ka otrās pasaulē lielākās upes — Amazones — gada temperatūra līdz 2050. gadam paaugstināsies par 2-3 °C. Paralēli samazināsies gada nokrišņu daudzums, tādējādi 30-60% Amazones lietus mežu pārvēršot par sausu savannu. Šādas tropiskās floras pārveide un dramatisks ūdens samazinājums atkal ietekmēs Zemes atmosfēru un okeāna straumes.
 
Ātras kušanas rezultātā Himalaju šļūdonis gadu no gada pazaudē 10 metrus. Šis process iedarbojas arī uz ūdens veidošanos upēs, kā rezultātā vispirms tik radīti ārkārtīgi lieli plūdi, bet vēlāk samazināsies ūdens veidošanās un būs ūdens trūkums.  Samazinātais ūdens veidošanās process no Himalajiem apgādātajā Jandzi upē Ķīnā var radīt nopietnas problēmas ar ūdensapgādi, jo šī upe pašlaik ar dzeramo ūdeni, pārtiku un enerģiju nodrošina 450 miljonus cilvēku.  Jau pašlaik šajā reģionā neierasti bieži vērojamas spēcīgas vētras, plūdi un zemes nobrukumi, kam sekojošie sausuma periodi var radīt liela mēroga katastrofas.
 
Ja pazudīs šī apgabala Andu šļūdoņu radītais ūdens, tad Valdīvijas mūža mežus Čīlē un Argentīnā apdraudēs sausums.  Šeit augošā Patagonijas ciprese (Fitzroya cupressoides), kas var sasniegt līdz pat 3 000 gadu vecumu, ir ārkārtīgi svarīga klimata pētījumiem, jo no tās gadskārtām var nolasīt, kā koka mūža garumā ir mainījusies temperatūra.
 
„Pilnīgu pasaules dabas brīnumu iznīcināšanu var apturēt tikai jūtama siltumnīcas efektu radošo gāzu izmetes samazināšana,” skaidro Ungārijas „WWF” direktora vietnieks Rolands Caki.  „Lielāko izmetes apjomu veidojošo valstu valdībām klimata aizsardzībā jāveic daudz plašāki pasākumi nekā līdz šim, lai novērstu katastrofu.”
 
*Koraļļu izbalēšana Klimata pārmaiņu rezultātā paaugstinās jūras ūdens temperatūra, tādējādi ar simbiozi, ko rada uz koraļļiem dzīvojošie dzīvnieki un tiem krāsu piešķirošās aļģes, tiek bojāts viens no fotosintēzei vajadzīgajiem proteīniem.  Tā kā šīs aļģes savus saimniekus nevar vairs nodrošināt ar barību un enerģiju, tās kļūst kaitīgas.  Koraļļu rifa mūžs ir atkarīgs no tā, cik daudz aļģu tas var uzturēt. Ja tas pazaudē visas aļģes, tas iet bojā un kļūt balts. Šī parādība tiek saukta par koraļļu rifu izbalēšanu. Lai sāktos bojāeja, pietiek jau ar ilgstošu sasilšanu par 2 °C.
Avots: „WWF” / környezetvédelem.net

 


Atbalstiet
NuovaEnergia Club

NuovaEnergia